Viļānu pagasts

Vispārīgs pagasta raksturojums:

Pagasta kopējā zemes platība 12054,6ha,
tajā skaitā:

  • meži -2736,3ha;
  • purvi- 1383.9ha;
  • lauksaimniecībā izmantojamā zeme- 6796,4ha

 Iedzīvotāju skaits: 1613 (PMLP dati uz 01.01.2017.)

19.gs. beigās Viļānu pagasta teritorijā izveidojās 3 lielākās muižas: Radopoles muiža – pie Radopoles ezera ceļā uz Vidsmuižu (tagad Galēni), Viļānu muiža – pilsētas dienvidos Maltas upes krastā, abas piederēja Janovskim, Maltas muiža – Varakļānu ceļa malā, kas piederēja Kārlim Lamsteram, kura 1905.gada nemieru laikā tika stipri izpostīta.

1935.gadā Viļānu pagasts robežojās ar Vidsmuižas (tagad Galēnu), Ružinas, Gaigalavas, Varakļānu, Sakstagala un Dricēnu pagastiem, kopējā platība bija 208,8 km², iedzīvotāju skaits – 8500. Aleksandropolē darbojās pamatskola "Zeltiņu skola", pastāvēja Viļānu mežniecība un Rimšu vecticībnieku lūgšanu nams. Bija sīku preču un pārtikas tirgotavas Tēveņānos, eļļas spiestuve Janovska dzirnavās, pienotava un krejotava “Krāce”, kā arī Viļānu, Trumānu, Brikuļu, Ornicānu un Medinsku dzirnavas.

1936. gadā Viļānu (tolaik – Viļēnu) pagastam pievienoja daļu Varakļānu pagasta – Maltas upes kreisajam krastam pieguļošās zemes līdz ar Kristceļiem.  No 1945. līdz 1947. gadam Latvijas PSR Rēzeknes apriņķa Viļānu pagastā ietilpa Radopoles,  Makužu, Ornicānu, Rikavas, Skudnovkas, Sokolu (tagad – Sokolku), Viļānu un Zirkakas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Radopoles ciema padome ietilpa Viļānu apriņķī (1947. – 1949. g.) un Viļānu un Rēzeknes rajonos (pēc 1962. gada). 1990. gadā Radopoles ciema padomi reorganizēja un pārdēvēja par Viļānu pagastu. 2009. gadā Viļānu pagastu kā administratīvu teritoriju iekļāva Viļānu novadā.

Viļānu pagasts ziemeļos robežojas ar Rēzeknes novada Rikavas pagastu, austrumos ar Rēzeknes novada Sakstagala pagastu, daļēji pa Maltas upes krastu ar Viļānu novada Sokolku pagastu un Viļānu pilsētu, dienvidos ar Riebiņu novada Galēnu pagastu, rietumos ar Riebiņu novada Sīļukalna pagastu un Viļānu novada Dekšāres pagastu. Pagasta teritoriju dienvidu-ziemeļu virzienā šķērso Maltas upe. Viļānu pagasta apkaimē tek arī Maltas upes kreisā krasta pieteka Sperga un labā krasta pieteka Lauza. Pagasta rietumu robeža noteikta pa Malmutas upīti, kuras pieteka ir Liepupīte. Pagasta dienvidu daļā ir trīs nelieli ezeri: Viļānu, Radopoles un Notras. Pagastu šķērso: Rēzeknes-Jēkabpils šoseja un dzelzceļa līnija Rīga- Maskava, kas uzbūvēta 1901. gadā, kā arī vietējās nozīmes ceļi: Viļāni-Gaigalava-Rēzekne; Viļāni-Pilskalns-Nagļi; Viļāni-Preiļi-Špoģi; Viļāni-Zabolotje-Maltas Trūpi. Pagasta reljefs pārsvarā ir līdzens un nedaudz paugurains. Lielāko pauguru vidējais augstums 120 – 130 m virs jūras līmeņa.

Viļānu pagasta apdzīvotās vietas

Aleksandrapole, Beči, Blūzmi, Brikuļi, Brivci, Broki, Dervanka, Frolovka, Jaunviļāni, Juški, Kristceļi, Kūkoji, Lagoni, Lauzinieki, Lavrovka, Lielie Tuči, Lucāni, Malmežnieki, Malta, Masaļski, Meža Tuči, Mukuļi, Notra, Ornicāni, Peisenīki, Piziči, Poči, Privši, Radopole, Rampāni, Solaskungi, Teveņāni, Trūpi, Ugrinieki, Viļānu muiža.

Dabas resursi

Viļānu pagasta teritorijā atrodas trīs nelieli ezeri. Notras ezers ar vērtīgām sapropeļa iegulām,  Radopoles ezers, kas ir iecienīta peldvieta vasaras sezonā, un Viļānu purva apkaimē izveidojies Viļānu ezers, kas ir skaista atpūtas vieta ar uzstādītu laipiņu, no kuras var vērot Viļānu ezera pretējo krastu, nojumi un vietu ugunskuram.  Pagasta teritorijā atrodas Kņavas (Kņovu) purvs un Kaupra kalns ar trīs valsts nozīmes aizsargājamiem kultūras pieminekļiem: Piziču pilskalna apmetne, Trūpu viduslaiku kapsēta un Trūpu Velna akmens.

Saimnieciskā darbība

Viļānu pagastā aktīvi darbojas:

  • A/S “Viļānu Selekcijas un izmēģinājumu stacija”, reģistrēta 1991. gadā, darbības jomas – piena lopkopība, augkopība, biškopība, elektroenerģijas ražošana, tirdzniecība, agroservisa pakalpojumu sniegšana un biomasas ražošana. 2011.g. Pizičos atklāja Latgalē pirmo biogāzes koģenerācijas staciju.
  • Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Viļāni”, dibināta 1993. gadā. Lai gan piena kooperatīvs „Viļāni” ir dibināts tālajā 1993.gadā, tas savu īsto dzimšanas dienu piedzīvoja 1998.gadā, apvienojoties vairākām mazākām kooperatīvajām sabiedrībām. Šobrīd kooperatīvā darbojas jau 336 biedri, aptverot Rēzeknes, Viļānu, Riebiņu, Preiļu un Varakļānu novadus. Īpaši gribas atzīmēt, ka kooperatīvs apvieno vidējās un mazās piena saimniecības. 2014.gada nogalē LPKS „Viļāni” sāka darboties piena pārstrādē, un jau tagad pircēju atzinību iemantojusi kooperatīva ražotā produkcija – siers, sviests, krējums, kefīrs, jogurts un citi piena produkti.
  • Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs veic zinātniskus pētījumus, laukaugu šķirņu izmēģinājumus, sniedz konsultācijas. Ik gadu jūlija vidū norisinās Lauku diena Viļānos – lielākais lauksaimniecības pasākums reģionā, ko Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs rīko sadarbībā ar Viļānu novada pašvaldību.

Viļānu pagasta teritorijā arī atrodas:

  • Pirmsskolas izglītības iestāde „Bitīte”
  •  Radopoles ciema bibliotēka

Piemiņas plāksnes un kapsētas

  • Piemiņas akmens Broku ciemā Viļānu pagasta kritušajiem pretestības kustības dalībniekiem 1945. – 1947. gadā.
  • Viļānu pagasta teritorijā ir trīspadsmit kapsētas: Kristceļu, Broku, Trūpu, Masaļsku, Solaskungu, Notras, Brikuļu, Privšu, Rimšu, Kūkoju, Lagonu, Šautiņu un Rampānu.

Apskates objekti:

  • Piziču (Kaupra) pilskalns – 12.-13. gs. apmetne;
  • Trūpu Velna akmens;
  • Radopoles muižas kapliča;
  • Trūpu kapu kapela (uzbūvēta 1935. gadā);
  • Krucifiks pie Noviku mājām Ornicānos;
  • Radopoles krucifiks.
  • Pagasta teritorijā atrodas trīs vecticībnieku draudzes un lūgšanu nami: Notras vecticībnieku draudzes dievnams, Rimšu vecticībnieku draudzes dievnams, Kristceļu vecticībnieku draudzes dievnams.

Šeit var:

  • Katru gadu pie sādžu krustiem piedalīties maija dziedājumos.
  • Gūt pieredzi, uzzināt kaut ko jaunu Latgales lauksaimniecības zinātnes centra katru gadu jūlija vidū organizētajās „Lauku dienās”, kas ir ļoti populāras Austrumlatvijas zemnieku saimniecību un lauksaimniecības speciālistu vidū.
  • Veikt neaizmirstamu un mazliet ekstremālu braucienu ar laivām pa Maltas upi.

Ievērojami Viļānu pagasta iedzīvotāji

No Viļānu pagasta nāk daudzi ievērojami cilvēki, kas savu radošo izaugsmi un panākumus ir guvuši ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās:

  • Eduards Šmugajs (1907.–1986.) – literāts (publicists), izglītības darbinieks, radiožurnālists, sabiedrisks darbinieks
  • Francis Murāns,  (1915.–2001.) – dzejnieks, pasniedzējs Viskonsinas universitātē (ASV)
  • Konstantīns Počs (1912. – 1994.) – viens no izcilākajiem latviešu izcelsmes izgudrotājiem
  • Jānis Laduzāns (1926.–1991.) – mākslinieks (kokgriezējs), publicists, grāmatiespiedējs, kokļu meistars
  • Jevģenijs (Jevmenijs) Kozlovs (1898.-1937.) – Latvijas brīvības cīņu dalībnieks (kaprālis 1. Liepājas kājnieku pulkā). Apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni par 1920. gada 11. novembra cīņu pie Vecrikavas.
  • Eduards Kozlovskis (1878.–1943.) – latgaļu atmodas darbinieks, publicists un pirmās latviešu grāmatu spiestuves dibinātājs Pēterpilī un Rēzeknē.
  • Dzērksteņa, īstajā vārdā Genovefa Upeniece (dzimtais – Stafecka), (1909.–2002.) – izglītības darbiniece (skolotāja), literāte. Dzeja regulāri publicēta latgaliešu preses izdevumos.
  • Edmunds Jušķevičs  (dzimis 1920. gadā) – priesteris, kanonisko zinātņu doktors.
  • Nikodems Seržants (dzimis 1923. gadā) – katoļu garīdznieks, priesteris Austrālijā.
  • Vladislavs Zeps (1920.–2014.) – leģionārs, rakstnieks.
  • Bērtulis Pizičs (dzimis 1947. gadā) – Dailes teātra direktors (1996. – 2003.), aktieris, Rīgas domes Kapsētu pārvaldes priekšnieka vietnieks.
  • Tērēzija Broka (dzimusi 1925. gadā) – kordiriģente, mūzikas pedagoģe, Dziesmu svētku virsdiriģente, Latvijas nopelniem bagātā skatuves darbiniece, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece.
  • Maruta Raude (dzimusi 1965. gadā) – māksliniece, keramiķe.
Viļānu novada pašvaldība
Twitter Instagram Facebook
A A A