Aktualitātes

Latgaļu sātā bērni apgūst tradicionālo kultūru

Latgaļu sātā bērni apgūst tradicionālo kultūru

Ar bērnu darbu izstādi un koncertu sabraukušajiem vecākiem Viļānu novada Dekšāru pagasta „Latgaļu sātā” augusta vidū noslēdzās ikgadējā bērnu tradicionālās kultūras nedēļa Latgalē.

Jau septīto gadu biedrība Latgales tradicionālās kultūras centrā „Latgaļu sāta” nedēļas garumā bērniem vecumā no 7 līdz 13 gadiem bija iespēja mācīties dziedāt, dejot, spēlēt kokli, gatavot mūzikas instrumentus, aust un apgūt arī citus tradicionālos arodus un prasmes.

 

„Mēs izšuvām krustdurienā, bijām arī pie jaunsargiem, taisījām seno laiku instrumentus, strādājām ar mālu,” stāsta Marta Štrama no Itālijas un parādot arī nedēļas laikā tapušo pašdarināto mūzikas instrumentu – „tas taisīts no koka, māla bumbiņām un zvaniņa. Aptinām ar diegu skaistumam.” Vienpadsmit gadīgā Nikola Benislavska no Varakļāniem iemācījusies senāko aušanas veidu ar celiem un noaudusi sev celaines jostiņu. Ja meitenes tradicionālās kultūras nedēļas ietvaros audušas, izšuvušas un spēlējušas kokli, tad puikas ir pagatavojuši  nazīšus. „Mēs nogriezām no viena zara rokturīti, tad izurbām caurumu  un ielikām iekšā asmeni. Tas ir nazis, ko paši sataisījām,” Kalvis Students ir no Rīgas un tradicionālās kultūras nedēļā piedalās jau piekto gadu, pa šiem gadiem esot pat iemācījies nedaudz latgaliešu valodu. Kā atzīst pasākuma organizatore, biedrības „Latgaļu sāta” vadītāja Marika Zeimule, latgaliešu valodu bērni šeit iemācoties galvenokārt caur dziesmām.

„Sabrauc bērni ne tikai no Latvijas, šogad arī no Itālijas, citus gadus  bija dalībnieki arī no Amerikas un Vācijas. Nedēļas ietvaros dalībnieki brīvā dabā Latgales lauku  sētas atmosfērā apgūst dažādas tradicionālās prasmes, gan aušanu uz lielajām stellēm, celaiņu izgatavošanu, ar mālu strādā kā senos neolīta laikos, veido dažādas latvju rakstu zīmes no koka,” stāsta Marika Zeimule, atklādama, ka kopumā šogad tradicionālās kultūras nedēļu bija pulcējušies divdesmit bērni, kas nedēļas laikā paguva arī iemēģināt sviesta kulšanu pēc sentēvu metodēm un maizes cepšanu lielajā maizes krāsnī, ko varēja nobaudīt vecāki. „Senču mantojumu mēs apgūstam gan tradicionālajā veidā, gan arī caur modernām tehnoloģijām, izmantojam bērniem interesantus materiālus piemērām stiklu apgleznošanu, etnogrāfisko  rakstu iededzināšanu kokā. Ar rakstiem apdrukājam krekliņus. Šādā veidā,  moderno saliekot kopā ar senatnīgo, bērniem rodās pavisam cita interese,” ieskicē M.Zeimule.

Kā stāsta viens no biedrības dibinātājiem Dainis Mjartāns, šādas bērnu tradicionālās kultūras nedēļas organizēšanas ideja savulaik smelta ASV latviešu nometnēs un to atbalstījusi arī Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales programma. Pateicība pienākas arī Kanādas latviešu katoļiem, kas iespēju robežās atbalstījuši šīs biedrības darbu tradicionālās kultūras popularizēšanā jaunatnes vidū. „Latgaļu sātas” nosaukums patapināts no latgaliešu grāmatu krātuves, kuru  Minsterē vadīja dzejnieks un sabiedriskais darbinieks Alberts Spoģis. „Latgaļu sātā”, savulaik dzīvoja pazīstamais etnogrāfisko kokļu meistars Donats Vucins. Pēc viņa grieztajām koklēm deviņdesmitajos gados 200 km attālo ceļu no Rīgas mēroja folkloras entuziasti no visas Latvijas, kā arī latvieši no ASV un Kanādas. Teju katru gadu biedrība organizē kokļu dienas, kopā  pulcējot, etnogrāfisko kokļu spēlētājus no Rīgas, Rēzeknes, Madonas, Jēkabpils, Varakļāniem, Andrupenes, Cesvaines un ārzemēm. Svarīga biedrības nodarbe ir etnogrāfisko un arheoloģisko tērpu rekonstrukcija un dalība starptautiskos tradicionālās kultūras pasākumos.

Biedrības biedri norāda, ka daudz vēl jādara lai „Latgaļu sāta” būtu tāda, kādu mēs to vēlētos. Vecās kūts vietā vajadzētu uzcelt darbnīcu telpu ar pārnakšņošanas iespējām, jo arī pieaugušie izsaka interesi apgūt senās prasmes. Diemžēl šādu līdzekļu pašlaik biedrībai nav. Taču  jāpriecājas par paveikto, tāpēc „Latgaļu sāta” vadās pēc dzejnieka Voldemāra Voguļa vārdiem:

Bogōts, kod vari

Prīcēt cytu

Ar dorbu.

Bogōts, kod vari

Prīcēt cytu

Ar vōrdu.

Informāciju sagatavoja

Renāte Lazdiņa

2014-09-03
Viļānu novada pašvaldība
Instagram Facebook
A A A